Sižets rus.lsm saistībā ar mūsu publicēto ierakstu “PAR – ilgtspējīgu modi, dabas saudzēšanu, Eiropas Zaļo kursu! PRET – papildu nodokli lietotiem tekstilizstrādājumiem”. Kopīgiem centieniem ir spēks! PALDIES KATRAM!!!
Sižets oriģinālvalodā un tā teksta tulkojums latviešu valodā:
“Lietoto apģērbu tirgotāji – pret dabas resursu nodokli“
Lietoto apģērbu tirgotāji ir izteikušies pret valdības plāniem par papildu atbildību par tekstila atkritumiem. Veikaliem, kuri pārdod apģērbu, arī lietotu, būs jāmaksā dabas resursu nodoklis. Un, lai gan summa, no pirmā acu uzmetiena, ir neliela, tomēr jaunievedums var apdraudēt lietotu apģērbu pārdošanas biznesu. Ziņo Rus.LSM žurnālists Sergejs Gerasimovs.
Iepazīstieties ar Hugo. Viņš sevi dēvē par apģērbu dizaineru. Satiekam viņu vienā no populārākajiem Rīgas lietoto preču veikaliem Tērbatas ielā.
“Parasti nāku, kad ir jauns pievedums vai atlaides. Un starpposms – mani ne īpaši interesē – man parasti ir tukšs grozs. (…) Pēdējā laikā es redzu, es nezinu, importu no Vācijas armijas vai kā? Šādiem apģērbiem ir vēsturiska vērtība, bet materiāla ziņā – kvalitāte. Un kopumā tas izskatās forši,” saka Hugo.
Viņš apmeklē visus šādus lietoto preču veikalus ar vintage apģērbu un ne tikai Rīgā. Taču no šī gada pirmā jūlija viss, ko viņš izraugās, var kļūt dārgāks.
Apģērbu ražotājiem un mazumtirgotājiem būs jāmaksā dabas resursu nodoklis – 50 centi par katru preces kilogramu. Tas ir tāpēc, ka poligonos izmestie tekstilizstrādājumi arī ir atkritumi, kas piesārņo vidi.
Noteikums attiecas arī uz lietotiem apģērbiem. Pret šādām izmaiņām ir viens no lielākajiem tīkliem Humana Latvia.
“Šķiet, ka summa ir maza, bet tas nozīmē, ka nevarēsim turpināt savu darbību. Eiropas Komisija ir ieteikusi ES valstīm ieviest paplašinātās atbildības sistēmu, lai veicinātu tekstilizstrādājumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Taču norādīts, ka lietoto apģērbu tirgotāji būtu jāizslēdz no šīs sistēmas. Diemžēl valdība iet citu ceļu,” saka Humana Latvia administratīvā direktore Iveta Voltnere.
Viņa arī stāsta, ka ne Lietuvā, ne Igaunijā, kur uzņēmumu grupai ir arī veikali, šādu prasību nav.
“Visticamāk, atsevišķi tirgotāji vienkārši pametīs tirgu. Citi paaugstinās cenas.
Tas ir pretrunā Eiropas Komisijas Zaļajam kursam. Izrādās, ka Latvijas valdība atbalsta tā saukto “ātro modi” – lētus un zemākas kvalitātes produktus. Kas, gluži pretēji, veicina atkritumu plūsmas veidošanos,” stāsta Iveta Voltnere.
Vides un reģionālās attīstības ministrija stāsta, ka, piemēram, 2021.gadā tekstilizstrādājumu apjoms kopējos sadzīves atkritumos bija 5%. Kopš tā laika ir attīstījies tekstilizstrādājumu savākšanas punktu tīkls, un, starp citu, līguma slēgšana ar uzņēmumiem par to apkalpošanu ir viens no veidiem, kā izvairīties no jaunā nodokļa.
“Mūsu likums nepārņem Eiropas direktīvas prasības. Ar dabas resursu nodokļa palīdzību mēs aizsargājam savas nacionālās intereses. (…) Galu galā vienā brīdī visas šīs lietotās vai nelietotās drēbes kļūs par atkritumiem, tās nav mūžīgas.
Ir svarīgi, lai tās nenonāktu poligonos un, ja iespējams, tiktu izmantotas atkārtoti. Noslēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, izmaksas būs mazākas. Nodokļa likme tiek veidota tā, lai tā būtu 2-3 reizes lielāka par šādu atkritumu utilizācijas izmaksām,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Ministrija norāda, ka līguma slēgšana ar uzņēmumiem, kas pārvalda šādus tekstilizstrādājumu savākšanas punktus, būs lētāk nekā maksāt nodokli. Taču arī šajā gadījumā, kā atzīmē Humana Latvia, tie būs simtiem tūkstošu eiro gadā. Viņu klients, visticamāk, nespēs absorbēt cenu pieaugumu.
“Man patīk azarts. Nekad nevar zināt, ko atradīsi.
Kaut ko saviem projektiem, kaut ko savai garderobei. Tā ir kā terapija. Protams, ja cenas pieaugs, viss būs atkarīgs no sortimenta. Cilvēku varētu būt mazāk. Tagad, kad ir jauns pievedums, ir rindas,” stāsta apģērbu dizainers Hugo.
Jauno izmaiņu sabiedriskā apspriešana noslēdzās pirms nedēļas un ir iesniegti vairāki priekšlikumi no vairākām organizācijām. Piemēram, pastāv bažas, ka apģērbs tiks aplikts ar nodokli divreiz – izcelsmes valstīs un pēc tam Latvijā. Tāpat izskan aicinājumi atbrīvot, piemēram, mikrouzņēmumus no nodokļu maksāšanas. Jaunās sistēmas galīgās aprises jābūt līdz 30. aprīlim.”